Dienasgrāmatas (blogi)

[Lora], 17-01-2008 23:51

7 60

Kāpēc mēs, sievietes, esam kopā ar vīriešiem, kurus nemīlam???

Vai tāpēc, ka mums ir bailes no vientulības?
Vai arī nepieciešamība pēc fiziska tuvuma?
Varbūt mums vīrietis pie sāniem ir nepieciešams priekš pašapliecināšanās? Nu kas Tu esi par sievieti, ja Tev nav sava vīrieša...Darbaholiķe?Vecmeita?Vecene ar "pautiem"?Vientuļā māte?Jā, arī šīs sievietes ir sievietes un pat ļoti godājamas un apbrīnojamas, bet vai viņas savā būtībā ir laimīgas un piepildītas?

Daļa sieviešu man noteikti nepiekristu par pašapliecināšanos...Tās, kuras cietušas no vīriešu fiziskas vardarbības, psiholoģiskā terora, pazemojuma...Tās, kuru vīrieši neprot viņas novērtēt, neprot mīlēt un lolot...Tās, kuru vīrieši mīl un lolo, bet tikai pēc pudeles brāļu vai mīļākās apmeklējuma...Bet ticiet man, brīvības garša ir bauda pēc atbrīvošanās, nevis pēc iedzīvošanās tajā...Pēc mēnešiem un gadiem arī Jūs saprastu, ka būt vienai ir neizsakāmi grūti...Kāpēc?

Manuprāt, tās ir ilgas pēc maiguma, mīļuma, sapratnes... Gribas just, ka kāds par Tevi rūpējas, ka kāds Tevi gaida, ka esi kādam vajadzīga...ne kā draudzene, ne kā meita, māsa vai māte, bet kā sieviete...Un ir taču tik jauki palīst zem siltas segas, kur Tevi jau gaida, ļauties apskāvienam un izjust patīkamu drošības sajūtu, pieglausties cieši klāt,uzlikt galvu uz pleca un aizmiegot klausīties klusā, nomierinošā šnākoņa :) Es neticu, ka pēc tā var neilgoties...

Bet diemžēl, reizēm mēs to gūstam no vīriešiem, ko nemīlam...kāpēc???

Lai vieglāk aizmirstu vīrieti, ko mīlam?
Varbūt vnk esam par vāju un mānam pašas sevi, ka tas ir tas īstais un vienīgais?
Varbūt samierināmies ar to, kas ir, jo prinči baltā zirgā dzīvo tikai pasakās...

Varbūt...Varbūt...bet jautājums man vēljoprojām paliek neatbildēts...

Xe, šovakar apciemoju kaimiņu...

citi ieraksti [Lora] d-grāmatā

Komentāri

rondina: Parādiet sievieti, kura neilgotos pāc mīļuma, maiguma, drošības? Sieviete paliek kopā ar vīrieti, kaut viņu nemīl, tikai tāpēc, ka pie tā jau ir pierasts, ir bail ko mainīt savā dzīvē, jo biedē nezināmais, īpaši ja tuvojas četrdesmit...sākt visu no nulles...bet tas ir to vērts!!!

2008-01-18 00:01

vanadziene: Nav vērts nodoties tādai pašanalīzei-dzīve ir jādzīvo, neskatoties pāri plecam. Nevajag katru nākamo vīrieti salīdzināt ar zaudēto...

2008-01-18 00:09

Abolina: Nu nestāstiet,nav vajdzīgs sievietei mīļums no vīrieša kuru viņa nemīl!!!
TAs ir tāpēc,ka lielākā daļa Latvijas sieviešu ir materiāli atkarīgas no vīriešiem!!!
Tās,kas nav,tās arī nedzīvo ar tiem,kurus nemīl un ilgojās pēc mīļuma...
Apburtais loks,bet tāda ir dzīve!Galvenais ir sev nemelot!:)
Arlabunakti:)

2008-01-18 00:09

Ryvita: nu ir arii sievietes kas vienkaarshi nespeej dziivot ar viirieti kuru nemiil..lai nu tikai buutu viirietis..nedod Dievs vienai ...ir jaabuut vismaaz kaadaam draudziibas vai piekjershanaas jutaam lai to dariitu galiigaa izmisuma gadiijumaaa!

2008-01-18 00:12

rondina: Es domāju, ka tas ir to vērts - sākt visu no nulles!!! (laikam domu plūsma nav saprotama)

2008-01-18 00:28

[Lora]: rondina, manuprāt, es Jūs sapratu, tāpat kā Jūs mani...

Pārējiemkomentāriem varu piebilst, ka es te nedomāju par būšanu kopā ar vīrieti, ar kuru nav labi, nav interesanti, ar kuru nav ilgstošu attiecību, ar kuru esi kopā naudas vai mantas dēļ utml...Te es domāju par vīrieti, ar kuru esi laimīgi kopā, bet, ja Tev pavisam godīgi sev jaātbild uz jaut. - Vai mīlu vīrieti ar kuru esmu kopā? - atbilde ir noliedzoša...

2008-01-18 00:49

asne: Zini, ja galīgi nemīli, tad jau nav arī tā siltuma, nav drošības sajūtas, nav nekā cita, jo tas vīrietis tev tad vienkārši pretīgs un ar tādu katru vakaru likties gultā būtu tas pats, kā ik vakaru iet uz giljotīnas.
Biežāk gadās tā, ka viņš mīl drusku, drusku vairāk.. un tu ļaujies šiem siltajiem viļņiem un tik tiešām baidies tos pazaudēt, baidies palikt pilnīgi viena šai aukstajā pasaulē...

2008-01-18 07:21

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.