Naktī negribas gulēt, jo šķiet, ka nevajadzīgi tiek iztērēts laiks, kad varētu darīt daudz ko citu. Bet Pluksa tik jauki pie krāsns aizmigusi, klusiņām rūcinās, zīmēju, kārtoju visādus papīrus ar dzejas melnrakstiem, kur tikai es tos neesmu sarakstījusi:)) un beidzot jau arī mani miedziņš iedzina migā. Bet Pluksa, it kā to vien gaidījusi, zibenīgi ielīda blakus ,un tad sākās "vakara miega deja"! Vārda tiešā nozīmē - vispirms pa vienu segas malu pastaigājās, tad pa otru, tad tā neuzkrītoši palīda vienā pusē zem segas, ritinājās un kamolojās, nu tā - uz riņķi, tad atkal otrā pusē, beidzot galviņu nolika man blakus uz spilvena un tad tā LAIMĪGI nopūtās:)) un tā arī aizmiga! Nu vai nav mīļums šitāds te zvēriņš?! Un kā viņa taisa vaļā durvis, tas vispār ir cirkus numurs, tagad durvju apakša ir apsista ar filcu, lai nepūš, durvis veras daudz grūtāk, bet viņa ar ķepām ņemas, bīda un stumj (es jau tādu mazu spraudziņu atstāju vaļā, lai tomēr tik grūti nebūtu!), tad pieceļas divkājās un darbojas, nu skats ir superīgs:)) un tad, kad durvis uz manu istabu ir ciet, viņa sēž otrā istabā un rausta durvju kliņķi, kamēr es nevaru to troksni uzturēt un eju un taisu durvis vaļā:)) Jauka tā Pluksa, tik tiešām! Man prieks, ka mēs labi satiekam, dažreiz jau arī padusmojamies viena uz otru, bet ātri salīgstam mieru, jo mums abām nepatīk ilgi dusmoties.