Mani pārņēmis vēlais piktums! Rakstu darba cipariņus, bet domas grozās ap šāsdienas sarunām... Pat neprotu noformulēt...laikam apmēram - ja cilvēks pats ir vientuļš, tad viņš nepieļauj, ka citiem ir bērni, mazbērni, draugi un kaimiņi... Vai te vēl ir vietā runāt par izcilu sapratni, saskarsmes kultūru un burvīgu raksturu...Man liekas - ja esi nodzīvojis krietni pāri pusgadsimtam un esi viens ar savu lepnumu un paštaisnumu...tad gribas pajautāt - kāpēc tā??? Ja nu vienīgi - tiiik ļoti liels dārgakmenis, ka nav vajdzīgs nekāds ietvars :DDD
Ai, bet tā patiesībā nav mana problēma, mani nevar ielikt "zelta būrītī"...:DDD, es dzīvoju nenoslēgtā telpā... |