|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| viltiigaa_aknudesa, 27-12-2007 11:33 |
|
3 2 |
Ziemassvētki aizbraukuši, rakstītām kamanām
Jāatzīst, patiesi jaukas un lieliskas dienas, pavadītas eglītes skuju, mandarīnu, piparkūku un štovētu kāpostu smārdā tādā trusīša manierē: paēst, pagulēt, nokniebties, izsaiņot dāvanas, iedzert, paēst, pagulēt, nokniebties - lielisks sansariņas ritenītis vairāku dienu garumā. Man patika. :) Bet ne par to vēlējos bilst (kuru gan interesē veca perdeļa kulinārās un seksuālās prioritātes?), bet gan par saknēm. Ziemassvētki? Interesanti, no kurienes nāk pati ideja Ziemassvētkos nest mājās eglīti, rotāt to, un kāda joda pēc santa Klausam ir sarkanbalts kažoks u.c. aksesuāri, pie tam tas mājās iekļūst caur skursteni, nevis caur durvīm, vēdlodziņu, peles alu utt.? Un kas ir izslavētais Ziemassvētku Brīnums, ko ļautiņi tā gaida?
Ja palūkojam arhīvos, pirmās Ziemassvētku atklātnes nebūt neattēlo ne Jēzuliņu, ne Ziemassvētku vecīti, bet gan rūķi, kurš stiepj pār plecu milzu mušmiri. Arī pirmie Ziemassvētku eglītes rotājumi bija nevis spīdīgas daudzkrāsu stikla bumbas, bet gan mušmires, piparkūkas un rūķu lelles. Vēl tālajos padomju gados krāsaina un spoža stikla mušmire bija neatņemama eglīšu rotājumu komplekta sastāvdaļa, un tikai pēdējās desmitgadēs tā politkorekti pazudusi no veikalu plauktiem. No kurienes tas viss nāk? Atbilde ir visai vienkārša: protams, ka no Lapzemes ? to takš zina katrs kinders, kurš raksta santa Klausam ik novembri vēstulīti ar krietnu žūksni A4 formāta lapu pielikumā, kur uzskaitīts vēlamo dāvanu saraksts. Bet Lapzemē, kā zinām, dzīvo santa Klauss, ziemeļbrieži, lapi un sāmi. Savukārt lapiem un sāmiem bija gan sirmbārdaini šamaņi, gan ziemas Saulgriežu svinēšana augstos toņos. Ik vasaras nogali šamaņi devās mežos vākt garšīgās sēnītes (zāļu tējiņas vāca vasaras sākumā), kuras nevis nesa mājās (tundra plaša, neskries taču ik pa pusstundai atpakaļ uz māju), bet izkarināja eglītēs žāvēties. Kāpēc eglītēs? Tāpēc, ka to skujas traucēja visādām vārnām, siļiem un vāverēm tās sēnes čiept. Tad nu, tuvojoties ziemas saulgriežiem, šamaņi devās uz mežu, apstaigāja izrotātās eglītes un savāca maisā vējā izkaltušās, tātad kudi vieglākas un vairāk maisā sabāžamas, garšīgās sēnītes. Bet decembris ir decembris - snieg sniegi, putina, meži šalc un vilki kauc, - atnāk šamanis mājās, bet visas jarangas aizputinātas, tikai jumtu čukuri rēgojas no kupenām? Tad nu nācās iekļūt jarangā pa dūmatveri. Tur, protams, svecītes (ar elektroapgādi senajos laikos bija, kā teiktu britu džentlmeņi, bija sam probļems) un gaidās tvīkstošie mājinieki! Šamanis piesēda stūrīti, nokrekšķējās, paieskāja balto bārzdeli, un vēra vaļā maisu ar kaltētajām mušmirēm. Zinot seno tautu bagātumbagāto mutvārdu daiļradi ir skaidrs, ka te nebija kā studentu tusiņā ? uzreiz atrauj atnesto bairīšu somu vaļā un tik visi trekterē, - bet gan izkopts rituāls ar dziesmu dziedāšanu, sāgu un odu skandēšanu, labākajiem mutesbajāriem tiekot pie labākajiem mušmirīšu eksemplāriem. Un tad? kaltētās mušmiru plēksnītes kā saldēta pica lēni kūst uz mēles, un sākas Ziemassvētku Brīnums! Stallī zirgi sāk runāt (par runājošā ziemeļbrieža Rūdolfa kokaīnšņaucēja sarkano degunu labāk pat neizteikšos), debesīs austrumos asteszvaigznes riņķo kā valsts dibināšanas gadadienas salūtā, garām steigā uz kamieļiem aizdipina kārtējā austrumu gudro varza un miers? smaids līdz ausīm? miers virs zemes un visiem labumlabais prāts? Un tā cauri gadu tūkstošiem - nesavtīgais vecītis ar "dāvanu" maisu, izrotāta eglīte, un Brīnuma gaidas? ;) |
maru: :-))))))))))) ...bet to Rūdolfu gan Tu noliki! :-) #2 2007-12-27 12:08
maru: /nevar rimties/ ...un sāmi, Tu saki? :-(((( #3 2007-12-27 14:29
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
