Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 26-12-2007 17:27		4 32
tava klusēšana kā slogs neļauj asniem dīgt sulīgi dzeltenās pieneņu pļavās iesviests bedrē, nu mācos, sevī apspiest vēlēšanos kaukt sanāk ne vienmēr, izmisis raujos apburtā loka skavām vaļā tauriņa spārnusmēness stari bālie silda tik nesavienojamas mūsu ilgas glāsti, saulē no zieda uz ziedu just vēja plūsmu uz spārniem Laimei pretī traukt no apnicīgas krustvārdu mīklas dzēst vārdus, kas lieki prāts neatļauj kā maldu pavedienos pasaule slēgta liekas, viss jau izlemts arī bez manis tikt no vientulības tīkliem laukā nesanāk, pavedieni stipri..

Komentāri

vanadziene: Kamēr sirds neiemācās pieņemt realitāti, neatplaukst pārmaiņu lielajam noslēpumam, vientulība neatkāpjas...

2007-12-26 18:25

Burve77: dažreiz arī otram var izrādīties taisnība...

2007-12-27 13:28

Ruuta: Ja ir prāts un vēlēšanās ,vientulība pazūd.

2008-01-13 09:27

rota66: Visas tavas rīmes ir kolosālas!

2008-01-22 21:55

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.