ernestine: tā ir!!!, bet būs labi!!!

maru: ai, silvīt! ir jau vistrakāk tad, kad bērni cieš un aiziet...

Viena: vasarsvētkos, kad saņēmu ziņu no slimnīcas, ka mirusi mana mamma, šausmīgi lija un zibeņoja un...parkā skaļi spēlēja balles mūzika...viss bija kopā -manas bēdas un citu prieki...bet jūtu Tev līdzi.

Maaminja:  Ļoti jūtu Tev līdz..esmu izjutusi, kā tas ir-zaudēt vistuvāko cilvēku..bet nedusmojies uz apkārtējo, jo dzīvē viss turpinās un tie pārējie nav vainīgi, viņiem ir viņu problēmas, kas arī šķiet ļoti būtiskas (vakar visā garumā nokritu un visu dienu bija sevis ļoti žel). Patiesa līdzjūtība.

stellita: visdziļākā līdzjūtība....

zarjaalatau:  Tāda tā dzīvīte ir- raiba kā dzeņa vēders. Vieniem prieki ,citiem bēdas. Un katram jau savs liktens nolemts......

runka: ...vienīgais, ko zinu: palikušajiem jāturpina dzīvot arī tā cilvēka vietā, un arī zinu - daudz spēka rodas paveicot kādu darbiņu, kuru vajadzēja paveikt viņam - tam citam ... Bet vakarā - aizdedz svecīti un novēli puisim mierīgu ceļu...