asne: Tu neesi vienīgā, kam tā ir. Mums ne tikai niki ir līdzīgi, bet laikam arī dzīve - arī es strādāju vairākos darbos, lai bērniem nodrošinātu pieklājīgu eksistenci, alimentus neprasu un nesaņemu. Un nav ko žēloties, uzreiz citi pateiks - pašas vien tādu dzīvi izvēlējāties. Esmu pie tā pieradusi. Un - ļoti nogurusi:(

kadreiz: Tāda situācija nav tikai audzinot bērnus vienām, līdzīgi ir arī, ja ģimenē skaitās abi vecāki, varbūt vienīgi materiālajā ziņā kaut kā ir vieglāk, bet parasti jau sievietes ir tās, kuras uzņemas papildus pienākumus un velk vēl visu ģimenes dzīvi, ar visiem bērniem un vīru- nereti pat vīrs ir veikli iekārtojies vēl viena bērna vietā. var jau teikt- pati vainīga, bet- tāda ir dzīve. Varu vienīgi teikt, ka jāpacieš, bērni drīz sāks saprast un tad kļūs vieglāk.

gigs35: tāda dzīve,man visu dzīvi ir trūcis Tēva,nebija jau no 7 gadu vecuma,jo gāja bojā,un pateicoties kretīnam audžutēvam ,biju spiests pēc iespējas ātrāk pamest māju un sākt patstāvīgu dzīvi,par ko tagad esmu priecīgs,jo par visu bija jādomā pašam!

BRAZILIA: ...es varu tikai godbijīgi apbrīnot mūsdienu uzņēmīgās,stiprās sievietes,kuras vienas audzina bērnus-visu cieņu šīm mātēm!

Roziiite_jaukaa: Arii es juutos ljoti nogurusi, bet pati jau kaadreiz izveeleejos pateikt "Pati!"

maru: man kaut kā liekas, ka lielākā bēda ir tā, ka trūkst harmonijas... izvērtējot pagājušo laiku, neatkarīgi no tā brīža ienākumiem un panākumiem, ir brīži, kad esmu bijusi laimīga - jo saskaņā ar sevi...

riebekleX5: Tikai bez ņaudēšanas, lūdzu.. No tā nekas nemainās.
Dzīve ir tāda, kāda tā ir. izvērtē prioritātes. nenes upurus un esi atklāta pret savu atvasi.

Neturi rūgtumu pret "aizgājēju" (vīru), jo tas sagrauž Tevi pašu, līdz viņam nenonākot... pasaki domās paldies viņam par savu brīnišķigo bērniņu un palaid "brīvībā".. lai lido pa vējam.

Būt par "stipro sievieti" nav liela māksla.. nocietināties un "ieņemt galvā" ideju, ka visu varu un visu protu, nelaist nevienu klāt,bērnus tai skaitā, un tad attapties, ka esi tik cieta, ka nespēj pieņemt ne viņu vēlmi pēc jaunām mantām (kā var nesaprast, ka mēs nevaram to atļauties! raujos n-tajos darbos, es arī gribu atpūsties, bet viņi tik prasa un prasa!), stulbiem tusiņiem, jautrām kompānijām un idiotiskām nodarbēm!... līdz brīdim, kamēr salūsti.. kā izkaltusi smilga... un saproti, ka viss ir pakaļā un Tavi centieni nav ne plika sū... vērti..
UZŠĶAUDI TAM VISAM!!
un necenties būt stipra... Esi Tu pati!..:DDD