|
Fragmenti no intervijas ar
Jāni Jurkānu 2007. gada novembra SANTĀ
? ... Oskars Vailds kādreiz
teica, ka nepaklausība ir ceļš uz progresu. Es pieņemu, ka kāds mērkaķēns
kādreiz nepaklausīja mammu un nostājās uz pakaļkājām, un sāka staigāt, lai gan
mamma teica: ?Mums ir uz četrām jārāpo!? No mērkaķa evolūcijas ceļā mēs tapām
par cilvēku. Taču kaut kādā attīstības stadijā mēs apstājāmies, un lielākā
nelaime ir tā, ka mēs neesam cilvēciski, mūsos cilvēciskuma ir par maz. Mums
nav iemācīts būt par cilvēkiem, jo nav jau arī kam mācīt. Mācītājs māca par
Dievu. Ko viņš zina par Dievu? Skolotājs māca kaut kādas lietas, lai gan viņš
ir slikti izglītots. ...?
? ... Kamēr pasaules centrā
nebūs indivīds, individuālisms, tikmēr sabiedrība būs tik sajāta, kāda tā ir, jo sabiedrībai vajadzīgs pūlis, indivīds tai
nav vajadzīgs. Tāpēc, ka indivīds ir neatkarīgs un nevienam nepakļaujas. Viņš
ir pašpietiekams. Nelaime ir tāda, ka pūļa cilvēks nav iemācījies mīlēt sevi
pašu. Un viņš, nemīlēdams sevi, nezina, kas ir mīlēt savu tuvāko. Viņš nezina
kas ir mīlestība. ...?
? ... Laulība, piemēram, nav
brīvība. Laulība ir važas un gredzens varētu būt viena ķēdes daļa. Diviem
attīstītiem cilvēkiem nevajag aiziet uz baznīcu, lai kāds viņus svētītu. Kā
zīmogs pasē var padarīt mūsu attiecības labākas? Kā tu vari zvērēt pie altāra:
?Un es tevi neatstāšu līdz pat nāvei!? Nu bullshit!
Tev trīsdesmit pieci, nu trīsdesmit gadi. Kā tu zini, ka viņu neatstāsi līdz
nāvei? Kā tu vari zvērēt to, ko nezini? Tu vēl esi galīgi zaļš. Tu nemaz neesi vīrietis, jo par tādu nepiedzimst, pat tādu ir
jākļūst, jāattīstās. Bet, redz, viens puišelis un viena meitiņa stāv un runā
par lietām, kuras absolūti nesaprot. ... ?
? ... Ir vēl viens iemesls,
kāpēc vajadzīga brīvība. Katram cilvēkam tā vai citādi ir pievilkšanas spēks,
un tas spēks kopumā ir jātrenē. Sava pievilcība ir jārestaurē, tā ir jāattīsta.
Tu nevari sievai vai draugam visu laiku stāstīt vienu un to pašu anekdoti, jo
tad kļūsi primitīvs. Zināt, ja cilvēks ne ar ko fizisku nenodarbojas, viņš kļūst
ļengans. Arī, ja cilvēks nenodarbojas ar sevi, ja viņš nemēģina regulāri
atjaunot savu pievilkšanas spēku, viņš kļūst garīgi ļengans, nepievilcīgs, nu ?
nekāds. ... ?
? ... Normāla sieviete neietu
kaut ko meklēt, ja viņai ir ļoti labi ar vīrieti. Kāpēc lai viņa kaut kur ietu?
Un otrādi. Tie veči, kas skraida no vienas pie otras, ir ar baigo mazvērtības
kompleksu. Viņiem nekā cita nav, kā tikai vēlēšanas dzirdēt: ?Vai, cik tu esi
lielisks!? Un viņš zina, ka prostitūta, kurai viņš samaksās, to pateiks. Nu ne
gluži prostitūta, bet draudzene, kuru viņš uztur, kurai palīdz, sevišķi tagad,
kad ir tik daudz bagātu vīriešu. Tāpēc viņiem vajag to pašapliecināšanos. Bet
tie manā skatījumā ir neattīstīti vīrieši. ... ?
? ...Un es zinu, ka Dievs no
manis grib, lai esmu cilvēcīgāks. Mans Dievs saka man, ka viņš grib redzēt mani
priecīgu. Un ja mans Dievs redz, ka esmu kļūdījies un sagājies ar nepareizu
sievieti, tad viņš man saka: ?Ej prom, jo es gribu, ka pasaule ir laimīga un
priecīga. Es negribu, lai tu būtu ar viņu kopā tikai tāpēc, ka esi kādreiz
vieglprātīgi teicis: ?Es tevi neatstāšu līdz nāvei.? Tas nav vajadzīgs. Esi
laimīgs! Jo tā pasaule, kuru esmu radījis, būs laimīga un laba tikai tad, ja
cilvēki būs laimīgi.? Bet cilvēks mokās un ir nelaimīgs. Tad viņš mocīs arī
citus, un pasaule būs tāda sajāta,
kāda tā ir šodien. ... ?
? ...Vispirms, ja mēs runājam
par sievieti kā Dieva radību. Man liekas, tā ir būtne, kurai Dievs uzticējis
vissvarīgāko, kas var būt ? dzimtas turpināšanu. Vīrietis nedzemdē, bet sieviete
iznēsā un dzemdē. Tāpēc es vienmēr esmu uzskatījis, ka sieviete ir augstāk
attīstīta būtne par vīrieti. Šī iemesla dēļ vīrietis kļuva greizsirdīgs uz
sievieti un sāka viņu visādi pazemot, būdams fiziski spēcīgāks. Tāpēc gadu
tūkstošiem sieviete vienmēr ir bijusi pazemota, un arī šodien mēs dzīvojam
pasaulē, kur sievietes ir otršķirīgas būtnes. Nerunāsim par arābu pasauli. Mēs
zinām, kas tur notiek. Āfrikā sievietes apgraiza, lai viņas nezinātu, kas ir
bauda. Ķīnā vēl pagājušajā gadsimtā vīrietis varēja sievieti noslepkavot un
viņam nekas par to nebija. Indijā, ja vīrs nomira, sieva metās sārtā, bet, ja
nemetās, tad nebija pietiekami uzticīga, viņu nemīlēja un stūma ārā no
sabiedrības. ... ?
? ... Sieviete ir gadsimtiem
garīgi pazemota un paverdzināta, un tas ?produkts?, kas nāk ārā no verga,
principā, vairākumā gadījumu, arī ir ar verga mentalitāti. Tur slēpjas visa
mūsu civilizācijas problēma, un tas būs līdz brīdim, kamēr vīrietis sievieti
neatbrīvos. Sieviete jau mēģina spuroties, cenšas būt vienlīdzīga. Es pat
nedomāju, ka sievietēm jābūt vienlīdzīgām. Viņām jābūt augstākā pakāpē, un
vīriešiem par viņām, kā par dzimtas turpinātājām, vajadzētu rūpēties daudz
vairāk nekā viņi to ir darījuši. Daudz vairāk jārespektē. Sievietei daba ir
devusi krietni vairāk nekā mums, bet mēs to esam sagriezuši kājām gaisā.
Vīrieši visu ir sajājuši. Diemžēl. Jo
mēs esam neattīstīti. Mēs neesam pietiekami cilvēcīgi, lai to saprastu. Ja mēs,
vīrieši, būtu tik gudri un saprastu, ka varam dabūt daudz lielāku baudu no
sievietēm, ja viņas koptu un par viņām rūpētos, ja mēs prastu sievietes stīgas
pareizi spēlēt, mēs dabūtu daudz foršāku melodiju nekā ?tu, vecais muļķis?. Jo
sieviete ir instruments, kam vajadzīgs futlāris. Vīrietis pēc būtības ir
lauznis, bet lauznim futlāri nevajag. Vīrietis to nesaprot ? viņš ar sievieti
bieži apietas kā ar lauzni un viņu izmanto. Un tur ir lielākā nelaime. ...?  |
