|
Ja apziņā iezagušās domas par neveiksmi, tad to ir pārņēmuši saprāta dēmoni. Ja apziņā iezagusies miesas kāre, izvirtība, tad dēmoni ir pārņēmuši to. Ja apziņā iezagusies trauksme, tad izmisuma dēmoni ir pārņēmuši to. Ja apziņā iezagusies izlaidība, tad apsēstības dēmoni ir pārņēmuši to. Ja apziņā iezagušies sapņi par lepnību, tad dēmoni ir pārņēmuši to. Ja apziņā iezagušies sapņi par garšīgu ēdienu, tad miesaskāres dēmoni ir pārņēmuši to. Visi šie dēmoni ir rēgi, kas radīti no tumsas pasaules, kuri ik uz soļa meklē cilvēkus, kuri kaut mirkli ir aizmirsuši par Dieva vareno spēku, kuri zaudējuši ticību Dievam un sev, tad arī ilgi cilvēkam nav jāgaida, kad tumsas mošķi jeb dēmoni ir klāt un sākt diktēt un regulēt mūsu dzīvi. Šie mošķi ik pa laikam uzkurina mūsu apziņu uz dažādām negatīvām domām un ieved negatīvos sajūtu viļņos, caur to tie mūs izspīdzina un nozog mūsu vitālo enerģiju, un pēc katras reizes, kad dēmoni spīdzinājuši mūsu apziņu, ķermeni un garu, mēs jūtamies kā izspiests citrons, bet mošķis kļuvis lielāks un vēl lielāks kungs pār mūsu domām, sajūtām un dzīvi, ar laiku dēmoni kļūst izmēra ziņā tik lieli un nikni, ka sāk cilvēkam spiest uz veselību, iegrūžot dziļā slimību postā, un cilvēks atsaucas to iedarbībai. Tas, kurš nonācis dēmonu varā, ir apsēsts negatīvām domformām, tam dzīvē prieka mirkļi un patiesa laime reti kad iegriežas vai vairs nepiemeklē vispār. Dēmonu mērķis ir, lai agrāk vai vēlāk cilvēkā viss nomirtu un aizietu nebūtības postā, tādā veidā Velns pilnībā iegūs sev šī cilvēka spēku un paņem dvēseli. Apsēsto cilvēku no dēmonu valgiem var glābt tikai dēmonu izdzīšana. Dēmoni ir tik viltīgi, ka cilvēks dzīvo pārliecībā un ilūzijā, ka sliktās domas, neticība sev, sevis nemīlēšana, biežie jeb periodiskie depresīvie stāvokļi ir viņa, bet tas ir dēmonu spēks, kurš atkal un atkal labos centienus sagrauj no jauna un cilvēkam neizdodas izmainīt domāšanu vai attieksmi pret dzīvi, atgūt veselību, jo dēmoni dara visu cilvēkā lai tie turpinātu viņā dzīvot un baroties no viņa enerģijas. Cilvēkam liekas, ka viņš neko nevar un viņam nekas nesanāk, bet patiesībā tas nav viņš, bet dēmons, kurš paralizējis smadzeņu darbību un liek viņam atkārtot domās negatīvās frāzes par viņa dzīvi, pagātni un biedējošo nākotni. Ar gadiem dēmoni kļūst aizvien lielāki un šīs negatīvās domas un sajūtas kļūs aizvien uzmācīgākas un stiprākas.
p.s. Ja padomaa, tad katram kaut viens ir :) |
