Dievs nolēma radīt vīrietim sievieti...bet nebija no kā...Tad Dievs ņēmis daudz spožu saules staru...visas ausmas burvīgās krāsās...mēness sapņainās skumjas...gulbja skaistumu...kaķēna rotaļīgumu...spāres grāciju...lakstīgalas balsi...ledus trauslumu...stirnas trīsas...medus saldumu...magnēta pievilkšanās spēku.Lai nebūtu pārāk salkani,klāt pielicis zvaigžņu auksto mirdzumu,vēja nepastāvību...makoņu raudulīgumu...lapsas viltību...zaķa gļēvumu...mušas uzbāzīgumu...ēzeļa spītību...peles neuzticēšanos...tīģera mātītes greizsirdīgumu...dēles asinskārību,čūskas indīgumu...opija apdullināšanas spējas...viesuļa nežēlīgumu un pārējās stihijas šausmas...Tā,visu sajaucis un atdevis vīrietim...Ņem viņu tādu,kāda tā iznākusi...necerot uz pārtaisīšanu.Dzīvo ar viņu svētlaimē visu mūžu un...mocies ar viņu līdz pašai nāvei.