|
šodien uzvedos kā pilnīga blondīne: to ko vajadzēja, neizdarīju, rīkojos pilnīgi otrādi. te nu irsocionikas teorija praksē: domāt loģiski un darīt tā nav viens un tas pats.bet iemesls-jutos pārāk izsmēlusies.
par mērnieku laikiem. patika. bija tāda labas mākslas sajūta. es atkal neprotu to nosaukt vārdā, bet intuīcija pasaka ir vai nav. izrāde gara. pirmajā cēlienā prātā nāca paralēlas domas par šekspīru. teksts nenoveco, un ir absolūti nesvarīga darbības vide. tā arī šoreiz 21.gs pelēkie uzvalciņi un metaforiskie runas vīri no iespējamā saeimas nama pret hernkrūtiešu ideālismu un tekstu no 19.gs., ja nekļūdos.režisoriski labi izstrāda lugas darbība bez caurumiem. ir nācies sajus arī ko tādu! vīru kora pilnīgi obligātā klātbūtne, kas simbolizēja tautu.arī viņu aktieriskā darbība bija pamanāma. aktieru veikums. nu tur man vislielākās iebildes ir par misānes lienu. žesti un kustības bija amatierlīmenī, arī gaitiņu kaspars vēl pārāk stīvs. zelta graudi- gaidīju ķenča lūgšanu. spīdoša epizode, apmēram kā lācis no saeimas taisnojās.lisnera pāvuls reizēm, taisnību sakot, lielākoties bija labs, reizēm izkusa iekš tautas.grasbergs, anže, egliens,plēpis,ančevskis ar, visi man patika. sieviešu korpuss- ne visai.traucēja kairišas kaulainums, oļiņiene arī prasījās pēc spigtāka rakstura, kaut tērpās gana papagailiski.dāmu gals tā kā buksēja.trīs arpus stundas bija piepildītas gana labi. |
