Dienasgrāmatas (blogi)

Vaaaaiiii!!!

Triju stundu gara diskusija...mēģinu restaurēt atmiņā un pilnīgi nezinu, smiet vai raudāt: Nu ir cilvēki, ir jocīgie cilvēki un ir jocīgie...:))) Vēl pirms gadiem pieciem es ar putām uz lūpām būtu centusies pierādīt, ka nav taisnība, ka visus nevar mērīt ar vienu mēru, ka...,ka..., ai, lai nu paliek vēl daudzāki, ka... Tagad? Tagad - nu ja cilvēks tā domā?! Lūdzu, lai tiek ar to pats galā...ja jau manus padomus uzskata par nevērtīgiem, tad arī sūdzēties var nenākt. Paraudāt par sūro dzīvi pat es sev neatļaujos (laikam jau pat nav par ko sūdzēties!), tad kāpēc man jāklausās par citu... 

Priekšā divas brīvas dienas - darīšu NEKO...to novēlu arī jums!