Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 06-11-2007 02:13		10 10
pārlieku daudz te skaļi es buros prom uz trejdeviņiem vējem kā viss ir apnicis, apnicis viss soļi viegli, nesamais smags domas sapītas, kamolos cilpas sirdī duras ezis ass tās zemes, ko meklēju laikam neatrast ciparnīcu izgriezis, pulkstenis smej laika nav, laikam nav tā tikšķi kā skrotis, kā petardes trāpa tieši mērķos ja varētu tā viegli ar spārniem pret vēju tā viegli planēt un justies bez piepūles brīvi nejust kamolus, nejust piesaistes punktus pagurt un atbrīvoties kā enkurs, kā atsvars atrāvies, sākdams jaunu dzīvi

Komentāri

Minelli: .....ideāls dzejolis.......manām izjūtām........:)

2007-11-06 07:48

aija66: hmmmm...baigi labi:)

2007-11-06 08:04

Burve77: jā, ne vienmēr viss notiek tā, kā vēlamies...kas zina, varbūt tā ir pat labāk.

2007-11-06 10:48

svechugaisma: "Dzīvē pienāk brīdis, kad jāuzdod jautājums, vai mūsu pūliņiem ir kāda jēga."
Tā es saprotu dzejoļa saturu...

2007-11-06 10:50

kurkurmiitis: izlasot tavu komentāru, pārlasīju dzejoli..jā, laikam jau tā ir, kā saki.. - tikai, nevis jāuzdod, bet tie secinājumi atnāk paši, ne lūgdami, ne gaidīti.. pārāk mēs saspringstam, lai dzīvotu, bet - ir vienkārši jāļaujas dzīvei..

2007-11-06 11:02

Closing_Time: Patīk!

2007-11-06 10:57

kurkurmiitis: ..un jūtu - mans limits ir izsmelts - vai nu dodos uz augšu vai leju, vienalga kur- vienalga.. emocionāls liels tukšums..

2007-11-06 11:20

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.