Dienasgrāmatas (blogi)

Peaneta, 04-11-2007 11:50		4 4
Kā man patīk atziņas, kas rodas no personīgās pieredzes. Nu šitais jāpieraksta. Beidzot izpratu, kāpēc cilvēkiem sanāk lieliski dialogi rakstiski(pat ja ir pamatīgas rupjības piedevas), bet dabā- nekādas sarunas nevedas. Tas tāpēc, ka nemākam ieklausīties, uzklausīt, sadzirdēt un tā tālāk. Iedomājos:ja runātu ar otru lēnām veidojot vārdus teikumos un ļautu arī otram pabeigt savu domu, tad piezīmes un metaforas un domu apmaiņas būtu tikpat saistošas, uzjautrinošas, filozofiskas kā šeit.

Komentāri

lakshmi1: dzīvē cilvēkiem neprātīgas bailes atklāties,uzticēties,atšķirties,utt.un galvenais mistiska pārliecība,ka tāds marasms ir pareizais veids kā jādzīvo.

2007-11-04 14:13

Peaneta: Un tad visi marasmatiķi mudž visapkārt, nevar atrast, satikt, saprasties...izšķiras ar ļaunumu sevī...pheee...:))

2007-11-04 14:21

dievi: dzīvē cilvēks automātiski baidās no sasaistes-pat šķietami sīkumainās-a te:prišol,ušol!:))

2007-11-04 17:26

Peaneta: žēl, tik daudz labu cilvēku iet postā...:)

2007-11-04 19:29

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.