|
|
boony dienasgrāmata
| Piektdiena 02-11-2007 14:38 |
|
5 24 |
lido man pāri šai vietai, kur vienmēr kāds ir
tikai nedaudz ir jāpiepūlas, bet gandrīz vienmēr to dzird.
debess, zeme un vējš, reizēm viss sajaucas kopā
laika nebeidzams ritējums vienmēr paliek starp mums.
tad, kāpēc Tu ej tieši tad, kad Tu paliec
un kāpēc Tu nāc tad, kad tevis vairs nav?
tev pēkšņi parādās spārni, kas aiznes
tev pāri tik klusi ka pērkons dzird sirdi
šajā vietā, kur brīnišķā gaismā mirdz zvaigznes
šajā vietā, kur vienmēr kāds ir un šoreiz tas esmu es.
svece noplīvo vējā, kāds satver liesmu un nes
vienmēr pasteidzās kāds, vienmēr Tu un ne es
un karalis miris, šajā nabagzemē nu sals.
bet man liekas šī nāve nav vēl kādas pasaules gals.
un es apstājos krustcelēs un man vienalga kurp iet
visur logi ir tumši un durvis sen aizvērtas ciet.
un es skrienu un redzu pāri kalnam kāds nes
pretī tumsai šo gaismu un šoreiz tas esmu es. |
Rugumpods: ... stāvi pretīm grūtībām... , ja esi pārliecināts par mērķi :) #1 2007-11-02 15:15
boony: gaismiņu jau vienmēr var nest :) #2 2007-11-02 15:46
Annette: hm... kaut kas tāds- nu tāds šajā visā ir :) #3 2007-11-02 16:06
sauliite123: Tas labi, ka krustceles, ka nav bezdibenis, un zini, ka visu mūžu Tevi Tava zvaigzne sauks...un nekad nav tā, ka visas durvis ir ciet, un ja arī gadās, tad kāds lodziņš ir gaišs...:))) #4 2007-11-02 19:17
NUUTRIJA: Šoreiz tas esi TU!!!!!!!!!!!!!!!!super! #5 2007-11-02 23:03
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
