|
Uzdāvini man stundiņu saules!
Uzdāvini man stundiņu saules
Šajās dienās lietainās,
Miglā mērcētas, svinaini pelēkas
Dvēseli nomāc tās.
Iznirst nezin no kādiem dziļumiem
Sabradāts sapnis, sagandēts prieks.
Palsajā mijkrēslī nākotne liekas
Mudžeklī satinies diegs.
Miesa piepeši kļūst it kā vecāka-
Visādās sāpēs kaist.
Vai tad patiesi laiks būtu pienācis
Jaunību projām laist?
Uzdāvini man stundiņu saules!
Viss tūdaļ citāds kļūs-
Jaunības atvadas, pusmūža rāmums
Tālu,tālu vēl būs...
Vēl es visu, it visu varēšu-
Agri celties un tālu iet,
Zemes auglīgo skaistumu slavējot,
Dzīvība manī kā liepa zied.
( Ā.Elksne) |
