Velna būšana!
Šorīt pirmais gājiens man bija pie spoguļa: nu - neesmu es māte Terēze. Neesmu es plāksterītis uz augoņiem. Jā - es varu piedāvāt savu palīdzību, bet - jārēķinās arī ar mani. Pēc pāris stundu debatēm par dzīvi...rezultāts: dusmas, asaras, žēlums... Pagriezos un aizgāju. Nav man spēka .....
Bet bijusī kolēģe - jauka meitene - raksta:
no saules lēkta līdz pat rietam es mācos mīlēt, lūgt un piedot no dzīves sākuma līdz beigām es mācos pati sevi ziedot un grūtākais šai dzīves skolā ir iemācīties sevi saprast gan sevī, citos laimi atrast es mācos mīlēt, lūgt un piedot es mācos, mīlot sevi ziedot no dzīves sākuma līdz beigām man jāprot iemācīties mīlēt, lūgt un piedot... I.Tora /2007./ &n bsp;   ; Varbūt viņai taisnība????
|