|
savādi.... ļoti ļoti svādi... dzīve garām rit ar liela pulksteņa sitieniem - dun dun dun... gribēju ka es tādu pulksteni, nu tādu ar bumbām un svērteni - izrādās lielu naudu tas maksā - apaļu tūkstoti - redz kā sanāk - kad padumijas laikos viss bija tik mehānisks, mums gribējā kā āriņos - elektroniku, plastmasu... kad tas viss te ir redzi cik tas viendienīgs un gribas ko tādu kas gadsimtiem iet, redz tādu pulksteni ar svērteni un zvanu, kā baznīcas tornī..... bet kā parasti - tas kas tev liekas vērtīgs tāds ir arī citiem un maxā zvēra naudu.....
morāle ir viena: acīmredzot vienmēr jābūt kam tādama ko nevar dabūt, bet uz ko var tiekties.... |
