smiltīs gulēja no jūras izskalota gliemežnīca. nedaudz aplipusi ar jūras zālēm un piekrastes dūņām, tā gulēja klusa un nepamanāma. kāds bagāts vīrs bij izgājis baudīt rēno vakaru un nesteidzoties spēra soļus saules sasildītajā liedegā, līdz ievēroja spožu zipsnīti no smilšu klāja. pieliecās, pacēla, ar mīksto džemperi maigi notrausa visu lieko un ieraudzijo to ļoti skaistu esam. tāda pie kolekcionāriem maksātu veselu kapitālu, bet viņš to ieguva nemaksājot ne centa. tagad tā priecē viņa acis un silda sirdi, villas goda vietā...

ziedu tirgū starp citām puķēm ienesa retu, rūpīgi selekcionētu Rozi. tā bija neredzēti daiļa. ugunīgi sārtas ziedlapiņas, smuidrs kātiņš ar veselīgi glītām lapām, koķeti asiem dzelksnīšiem un pasakaini vilinošu smaržu. viņa bija brīnišķīga bet ļoti dārga. netālu dižojās Usne, arī tai bija glīti ziediņi, arī tā bija sulīgi zaļa, arī tai bija kodīgi ērkšķi... un iedomājās tā sevi dārgu esam. Rozi nopirka kāds nelga, students savai mīlotai. viņš bija krājis naudu, badojies lai varētu to atļauties un iepriecināt izredzēto. bet Usne novīta savā lepnībā, kāds retu reizi pacilāja to, bet cenu redzēdams lika atpakaļ no kurienes ņēmis. ne tā bija vairs tik sulīga, arī ziedi kļuvuši paplukuši, tik vien kā dzelkšņi asāki... un  smārds, nu tāds jau nejauks.