Lietus lija tik stipri, ka lietussargs izrāvās no rokām un aizpeldēja, šūpodamies lielajos viļņos. Lācenīte bija tik piekususi un samirkusi, ka vairs negribēja neko, kā tikai izsausināt kažociņu un gulēt. Viņa apsēdās pie krāsns un sāka žūt, garaiņi cēlās un pārklāja visu istabu, kad Lācenīte pēc  žāvēšanās paskatījās uz sevi spogulī, viņa bija kļuvusi BALTA:))) Iepriekšējā brūnā krāsa bija pazudusi, tikai viens auss galiņš vēl atgādināja par to, ka kāda viņa bija. "Ai, nekas, balts jau arī ir skaists!" viņa noteica, nolika galviņu uz spilvena un laimīga aizmiga.