|
ATMIŅU KOFERĪTIS..
Reiz mazai meitenītei uzdāvināja mazu koferīti. Viņai tā likās pavisam nevajadzīga un lieka dāvana. Un kas tad tā vispār par dāvanu-tukša kaste un nekas vairāk.. Meitene nolika koferīti pavisam tālu prom no mīļajām mantām un aizmirsa to.
Pagāja daži gadi. Meitene jau bija izaugusi un spēja saprast un novērtēt daudzas lietas. Kādu dienu, cilājot vecas lietas, viņa atkal uzdūrās koferītim. Un atkal nesaprata-vai tā dāvinātājs uzskatīja viņu par tikpat tukšu, kā koferis??
Šoreiz meitene nenolika to tālu, bet sev pavisam tuvu-plauktā, lai mēģinātu atrast tam pielietojumu. Katru dienu viņa atcerējās kaut ko no savas dzīves-kaut ko jauku un smaidīgu :) un domās visas savas atmiņas salika koferītī. Tur bija gan smaidi un prieks, tur bija pastaigas un vējš.. Gliemežvāki, dzintari.. Pieskārieni un skūpsti.. Tur bija it viss svarīgais. Tam bija atrasts ilgi meklētais pielietojums! Un galvenais-tas nekad nekad nebija pilns..
Katram savādāk-vienam atmiņu klade, citam dienasgrāmata, bet meitenei-Atmiņu Koferītis.. |
