|
Iz dzīves!!!
Braucu ar autobusu no rīta no punkta A uz punktu B, kaut kur punktā C iekāpj vīrieša cilvēks, tā sacīt - zolīdos gados, vērtējoši pārskata autobusa plānojumu un nedaudzos pasažierus. Acīmredzot, mana personība šķita uzmanības cienīga...un blakus solā pāri ejai tika ietūcīts paliels Maximas maiss ar alus pudelēm un svarīgi iesēdās arī pati VIP persona.
Man gan, lielībai, nebija liela vēlēšanās uzķert un tīt sarunas pavedienu...un punktā D iekāpj nu pavisam parasts vīrietis. Acīmredzot, abi kungi ir labi paziņas, jo pa visu busiņa salonu sākas dialogs:
C (VIP persona) - sveiks, karavīr, kur bl.....vilksies, sēdi!
D (parasts cilvēks) - uz pilsētu S jāizbrauc. Kā tad dzīvojas, kur strādā?
C - da pilsētā V, galdnieks esmu...
D - ak tā, un cik tad ilgi strādā par galdnieku, tu tač biji šoferis...
C - ai, neatceros , sen jau...nu - apmēram pusgadu, bet tagad no 1. jūlija oficiāli...
D - un kā tad sanāk?
C - sūdzēties nevaru, septiņi, astoņi simti simti mēnesī, ja neuzkāpju uz plosta, bl..., tad visu štuku varu izspiest...
D - Vait tad priekšniecība tā atļauj plostot?
C - ak, kur šis, na..., liksies, kad paskatījās, ko tik es nemāku, bl..., jāpadomā, vai mani var tā vaļā laist....
....tālāk sekoja detalizēts apraksts, kā šis svarīgais VIP galdnieks noliek priekšnieku pie vietas, kad viņam vajag atvaļinājumu veselības uzlabošanai, kā jāaizdzen uz lūžņiem vecais žigulis un tad jau būtu jāņem trešais bembis, kruti biezā mašīna, tik nebūtu tie menti uzkasījušies un nopogājuši tiesības.
...un tad pieturā Z...VIP presona, veltījusi man draiski vilinošu, šķelmīgu acs piemiedzienu, izkāpj...
...un es sāku domāt....a ja nu tā bija mana dzīves lielākā iespēja....
...tik man nepatīk, ka Maximas lielo maisu piekrauj pilnu ar alus pudelēm...tāds sīkums!!!!
:)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))
|
