MĪLAS KRĀSNIŅA

Kad no rīta es atveru acis,
Tad pirmā doma par tevi
Prātā man krīt.
Es tev klusiņām saku labrīt
Un vēlos ar savu maigumu sasildīt,
Tavu vaigu no tāluma noglāstīt
Un kādu mīļu muļķību pastāstīt.
Gribu tev savus laimīgos smieklus dāvināt
Un vēl par neprāta sapņiem,
Kas naktīs bez tevis nāk, parunāt.
Ieliec galvu man klēpī un acis ver ciet!
Mums tik daudzi brīnumu ceļi vēl jāiziet!
Visi tilti, ielas, kas tuvinās,
Tā mums malka, ar ko mīlas krāsniņu kurināt!

C Mans dzejolis