|
JA TAS BŪTU AR MANI
Kur gan viņi iet, ko gan viņi darīs ?
Viņi plūst tev garām, pārslīd tavām acīm
Daži ļaudis apstājās, daži pat - ieskatās
Bet vai viņi palīdzēs, vai tikai paskatās ?
Kā gan tu pakriti ?
Tas tiešām tā sakrita ?
Vai tiešām laimīgs esi
zem šī klajā debess juma ?
Kad aukstums stindzina -
vai tava cerība spirdzina ?
Niecīga sīknauda - viss mans devums
Kā gan tas spēs līdzēt,
Kad nav nekur tev patvērums ?
Daži aizgriežas, lai tikai neredzētu
Bet zinu - tu no manis skatu nenovērstu
Kā gan tu pakriti ?
Tas tiešām tā sakrita ?
Vienam gulēt acīm sapņainām
Starp naktī noparkotām mašīnām ?
Un kad pērkons nikni ducina
Lietus un vēji tevi plucina ...
Vai spēsi piedot manu mīkstčaulību
Kad tev pieder tikai gaiss ko elpot,
Visa lielpilsētas ielu bezcerība
Es dzīvot nevaru bez sava mobilā,
Tev pat nav kaktiņš būdā necilā
Kā gan mēs pakritām ?
Vai spēsim vēl celties ?
Vai patiesi esam laimīgi
Uz mūsu vientuļās zvaigznes kopīgi ?
Kad aukstums stindzina -
vai tava cerība spirdzina ?
Kur gan viņi iet, ko gan viņi darīs ?
Viņi plūst tev garām, pārslīd tavām acīm
Viņi plūst tev garām, pārslīd tavām acīm
>>>>>>>>>>> Tulkošanas (c) priekš SoulOil no OHO |
