|
Uz manām drēbēm jūtama viņa smarža. Es iedomājos, kā viņš izskatījās, kad kulminēja, to grimasi, un man tā šķiet reizē smieklīga un šausmīga. Pēc tā es paņēmu savas drēbes un aizgāju. Es jūtos vainīga, bet arī mazliet izmantota, tāpēc man tas ir attaisnojums. Kopumā man ir tāda sajūta, it kā es būtu izdarījusi kaut ko lietpratīgu un tikumīgu, piemēram, iztīrījusi drēbju skapi.
Ko lai viņam raksta..?
- Es esmu aizgājusi, es neatgriezīšos... Vai...- Patiesība padarīs Tevi brīvu. Tikai to. Lai tas, kurš domā, ka pazīst mani, palauza galvu. Starpcitu, esmu nolēmusi pieņemt lēmumu un ``dzīvot bīstami.``
Uzredzēšanos un labu veiksmi.
P.S. Vakars bija skaists.
Ar ``skaists`` es domāju vakaru ar margrietiņu ziediem un cigarešu dūmu smaržu pirtiņā. Protams, viņš nešaubīsies, ka es domāju seksu. Lai tā būtu. |
