|
Šodien šķiet mazdrusiņ pagrūdu sevi tuvāk savas dzīves kruscelēm un ... nobijos. Sirds atkal nodrebējā, tā kā bija jau aizmirsies, tādās kā gaidā un tādās kā bailēs. Kaut kur stūrīti pavidēja arī iedzimtā vēlme noslēpt galvu smiltīs un izlikties ka uz mani tas neattiecas. Gļēvule! Tā protams ir vieglāk pēc tam brēkt ka kāds cits ir pieņēmis nepariezo lēmumu. Bet šis būs tikai un vienīgi MANS un ar viņu būs jādzīvo.
Nē -labāk par to nedomāt, labāk negudrot un necerēt, lai tas lēmums un rīcība nāk no sirds, nevis no prāta, kā ir nācis viss iepriekšējais manā dzīvē.
|
