|
``Kas ir šīs burvīgās dejotājas? Un kas ir mūzikas autors?" Konstance, ar grūtībām atgriežoties realitātē, jautāja Keturikam. `` Viņas tā vienmēr dejo, kad snieg, bet mūziku sarakstījis mans saimnieks, " Keturiks atbildēja, uzmanīgi lūkojoties tālumā, it kā tur būtu kaut kas tāds, ko redz tikai viņš. Brīnumainās dejotājas lēnām izgaisa, arī sniegs vairs nesniga, bet tur, kur bija nokritušas sniegpārslas, tagad no zemes spraucās ārā neparasti augi. Konstance pārsteigta skatījās, cik ātri tie auga - tikko vēl bija mazi asniņi, bet nu jau plauka lapas, brieda pumpuri un izplauka ziedi! Viss smaržoja, sniegs nokusa, sāka dziedāt putni. "Keturik, kas te notiek, tikko bija ziema, nu jau pavasaris? Kā tas iespējams tik ātri?" "Te viss ir iespējams, Konstance, te nav gadalaiki, bet dienlaiki, nedēļlaiki vai mēnešlaiki, kā saimniekam iepatīkas, tā arī notiek. Ja viņam gribas ilgāk pavasari, tad tā arī būs...un man šķiet, ka no šī brīža pavasaris būs ļoti ilgi..." Keturiks, uzmanīgi vērojot Konstanci, noteica. ``Kāpēc tu tā domā, kāpēc no šī brīža?" Konstance neizpratnē jautāja. ``Man tā šķiet...te sen nav bijis pavasaris...`` viņš atbildēja, ``bet tagad nāc, mums ir jāiet uz pili. Tur tevi jau gaida." Keturiks satvēra Konstances roku un veda sev līdzi, viņa nesaprata, kā tas var būt, ka viņi tagad ir it kā vienā augumā, bet tad zem kājām sāka vīties ceļš, tas nesa uz priekšu bez mazākās piepūles, gar ceļa malām krūmos vīteroja putni, debesis bija zaļas, mākoņi tajās rozā. Konstance pamanīja mazu ķirzaciņu, kas ziņkārīgi noskatījās uz viņiem, tad pēkšņi izdzirdēja Keturika balsi, kurš runāja ar ķirzaciņu:`` Kvadeil isentuk men gutarik? Beg iferten? Ul kesterkonmed im Konstance digerit?```` Belkit onoder egomek jekruv! Ug seprektel im Tigerit oj vendek rekset!" ķirzaciņa ātri kaut ko stāstīja, Konstance saklausīja savu vārdu, bet nesaprata neko, jā, viņai pat vairs nešķita dīvaini, ka ķirzaka un Keturiks sarunājas. Keturiks vēl iečukstēja ķirzaciņai kaut ko ausī, tā pamāja ar galvu un ātri aizsteidzās, bet Konstance ar Keturiku turpināja ceļu... |
