Dienasgrāmatas (blogi)

KaijaK, 16-07-2007 14:25

3 21

Zināju, ka tas viens cilvēciņš tur būs un tas manā skatījumā visu šo pasākumu starp principā man svešiem cilvēkiem izdaiļoja. Gaidīju viņu parādāmies un parādījās ar?. Savu perfekto kolēģīšu pavadībā. Liku lietā visus savus ?ieročus?, apzinoties cik jocīgi tas viss ir, bet tas mani tomēr neatturēja. Un... šķiet, ka iedarbojās. Sākumā tikai skopi sasveicinājāmies. Tad sākām apmainīties ar skatieniem, smaidiem... Centos sevi kontrolēt, lai no malas tas nesāk izskatīties ?neveselīgi?. Un pati centos saprast ko daru. Negribu šo cilvēku par mīļāko, vienkārši izjūtu nepieciešamību iegūt šo cilvēku ?savu cilvēku? skaitā. Jau no pirmās tikšanās reizes nepamet sajūta, ka mēs esam tikušies, ka viņš man nav tāls. Varbūt iepriekšējā dzīvē J ja tic tās pastāvēšanai.

Acis silda, smaids atbruņo un gribas vai nu pašai nolikt galvu viņam uz pleca, vai arī ļaut viņam kā tādam mincim saritināties savā klēpī. Gribas nedalītu uzmanību, sarunāties, paturēt sev.

Un laikam otro reizi mūžā izjutu, ka kaut kādi ?ieroči? man patiešām ir, jo viņš atsaucās. Feini tā pasēdēt un parunāt par ?viskautko? gandrīz bez bremzēm ar cilvēku, kuru redzi tikai otro reizi mūžā... vismaz šajā.

Gandrīz, jo galu galā zelta gredzentiņš man pirkstā ir un tad viss ko dari un runā izskatās savādāk. Bet negribējās, lai mani saprot nepareizi.

Šobrīd mēģinu saprast vai teksts: ?...tu jau neesi tāda, tu jau kā savs čoms...? atklāta smaida pavadībā ir labi vai slikti. Hm?

Bet pats galvenais ? vai tas man patīk vai nepatīk? : /

Vairākas reizes ir nācies aizdomāties...

Viegli pateikt:"Ļaujies, necenties...

citi ieraksti KaijaK d-grāmatā

Komentāri

silvite: Varbūt kādai tā savu čomu būšana ceļ pašapziņu, bet man gan kaut kā jau piegriezies, ka visiem esmu savs čoms...sāk gribēties jau būt nevis čomam, bet kaut kam vairāk:)) bet nesanāk kaut kā...jāmācās, acīmredzot:)) tā sajūta, ka kaut kad iepriekšējā dzīvē to cilvēku jau esmu satikusi, ir gan bijusi...to sajūt kaut kā ar muguras smadzenēm vai kaut kā vārdos nepasakāmi...un man jau likās, ka kaut kas ar mani ne tā! prieks, ka neesmu vienīgā:)))

2007-07-16 14:47

KaijaK: :)) ir gluži tādas pašas sajūtas (par to ka neesmu vienīgā)

vot i es par to čomu būšanu aizdomājos - vai es to tiešām gribu.
Bet nu gribu vai negribu tā nu tas tika pateikts.

2007-07-16 15:47

vita2: :)))...sajūta, ka pirmoreiz satikts cilvēks neliekas svešs, gadās reti, parasti viņš arī izrādās kaut kādā ziņā radniecīgs... Tas ir īsts atradums!:)))

2007-07-16 16:48

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.