Jau izsenis ir man tāda NEmode :  ja kaut kur kaut ko rakstu vai parakstos ar svešu pilspalvu, tad gandrīz ar garantiju, ka tā kļūs manējā. Te nu, tiešām, ir jābūt izcilām spējām, ja man tik meistarīgi gandrīz vienmēr sanāk to ieslīdināt vai nu somiņā, vai atnest līdz savam rakstāmgaldam un pielikt klāt pie pārējām.

Šodien atkal atradums :  šiks rakstāmais ar LATVENERGO uzrakstu un emblēmiņu . . . to nu toččč zinu, ka ar šitā aroda cilvēkiem neesmu tikusies. Tad jau sanāk tā, ka pildspalva ceļo no rokas rokā, līdz nokļūst pie manis ... i kas to zina, kuras pēc skaita ir manējās?

Tā nu viņš ir . . . šito kaiti, laikam, var izārstēt tikai kaps . . . :(((