Dienasgrāmatas (blogi)

runka, 07-07-2007 15:42

6 7

Šodien braucu ar autobusu no pilsētas uz māju. Visi laicīgi sasēdāmies autobusā, pasažieru vidū bija arī divi jauni cilvēki, viens no viņiem ar nedaudz nojaušamām "savādāka cilvēka" pazīmēm. Abi bija pieklājīgi un smaidīgi, bet, ieņēmuši savas vietas salona aizmugurē, sāka kaut ko sačukstēties un smiet pilnā balsī. Sākumā dažiem tas likās nepieņemami, kāds pat mēģināja aizrādīt, bet - tie smiekli bija tiiik naivi, labsirdīgi un lipīgi, ka beigās smēja gandrīz viss autobuss, pat tie, kas gribēja piktoties.

Kāda varētu būt morāle šim momentam? Domāju, domāju...

Šodien kā pie svētdienas esmu...

Nu jā... Draudzene atrakstījusi...

citi ieraksti runka d-grāmatā

Komentāri

zaigojosha: ...tas ir jauki, ka spējam iziet no kaut kādiem vispārpieņemtiem uzvedības stereotipiem!!:)))...kāpēc gan nesmieties un nesmaidīt, ..kāpēc gan ne!!!...ja tie ir smiekli no sirds"....

2007-07-07 15:46

ikdiena: Smejot atjaunojas C vitamīns!

2007-07-07 15:50

runka: Man liekas, ka arvien biežāk cilvēki spēj nojaukt stereotipu žogus un vairs neskatās, ko padomās vai nepadomās citi...Lai tikai visiem pietiktu saprāta...

2007-07-07 15:52

proziit: Morāle sokojoša - nepīpē zāliti tieši pirms izbrauciena :)
Nu gan labi jums bija, gribētos jau redzēt šādu situāciju :)

2007-07-07 16:01

princesiite88: smiekli taču mēdz būt lipīgi... :)))

2007-07-07 16:13

runka: proziit....sirsniņ, piekritīsim princesītei, smiekli tiešām ir lipīgi...un nekāda zālīte un nezālīte nav vajadzīga...:)))

2007-07-07 16:41

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.