Ar mani tā nav pirmo reizi . . . nu piemēram :  man nesen atpakaļ radās vajadzība pēc tel. nr., kuru piezīmju blociņā ierakstīju pirms kādiem diviem gadiem. Numurs sevī glabā gana svarīgas informācijas pieejamību, un tāpēc tā ierakstīšanas vieta man pat stāv it kā acu priekšā - atceros, ka tas ir pirmais un vienīgais ieraksts pāršķirtā blociņa lapā ... atceros, kur sēdēju, kad to pierakstīju ... pat atceros, ar kādām domām to rakstīju ... atceros, ka to esmu devusi arī kādam citam cilvēkam ... un tagad, kad man to pēkšņi ievajagas, numuru nevaru atrast. :(((  . . . esmu pārmeklējusi, pāršķirstījusi, pārzvanījusi, bet bez panākumiem . . . un tai pašā laikā - iztēlē redzu, kur tas ir.

 . . . šorīt pamodos reizē ar pirmajiem gaiļiem. Fiziskā puse vēl it kā snauduļo, acis arī kā aizlipušas, bet prāts bīda ķermeni laukā no gultas ar konkrētu domu, ne mazāk konkrētā virzienā. Pusatvērtām acīm speru solīšus pie spoguļa skapīša, atdaru pareizās durtiņas, paņemu pareizo blociņu . . . atveru to un redzu :  ir!!! . . . ir tas, ko meklēju un nevarēju atrast.

? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?

 . . . manī, joprojām, ir atklāts jautājums :  kā vadībā tas viss darbojas??? un kāpēc, tieši pārsvarā, agrās rīta stundās???