Netīšām acis iekrita sienas kalendārā un, ak Tu debestiņ! - nedēļa jau tikpat kā galā, bet rāmītis vēl iezīmē tikai pirmdienas datumu. He- hēēē, nu ir jātaisa lēciens ar lielu hoppp!!! no pavasara vasarā.

Nelauzīšu galvu par to, kā tas ir, ka pašā vasaras sākumā saulīte jau pagriežas atpakaļ uz īsāku gaismas sprīdi, jo viss tik un tā iet savu gaitu jau iepriekš iezīmētā orbītā . . . saulītei savs darāmais - man savs. Atšķirība tikai tā, ka saulīte ir prognozējama, bet es - nē . . . un, lai vai kā, bet man tas patīk, jo esmu nemiera gars. Jā, jā, jā, šodien it sevišķi gribas būt aktīvai visās jomās . . . vairāk, kā jebkad, gribas komunicēties ar cilvēkiem - gan pašai parunāties, gan kādu uzklausīt, tādējādi dodot cilvēkam iespēju izrunāties . . . nokārtot līdz galam nenovestās lietas un iekustināt kādu jaunu darbiņu - a to tik daudz, nu tik daudz . . .   :))) bet pats galvenais - saglabāt mieru un nesastrebt neko karstu!

Lai visiem, kas mani lasa, jauks un vasarīgs noskaņojums!!! un man arī!  :)))