Dienasgrāmatas (blogi)

Densi, 21-06-2007 01:35		5 20
Nākot Jāņu vakaram,neviļus atkal nāk prātā sen atpakaļ mana drauga sakomponētā nostaļģiskā dziesmiņa-vārdu autoru gan esmu piemirsis,taču sev nodziedu to katros `jāņos:) Svētku satraukums skan ļaužu runās, Visus skaļais līgo līksmot sauc. Lāpu gaismā,klusāviļņu dunā, Simtās sirdīs papardziedi plauks. Simtās sirdīs,bet kādēļ Tu viena, Jāņu naktī nedrīkst,nedrīkst skumt. Sēdēsim līdz atnāks jauna diena, Liepu zari būs mums mājas jumts. Sēdēsim un nerunāsim abi, Vārdi līdz ar gaismu ātri zūd. Man Tev blakus allaž būs tik labi, Cik vien labi cilvēkam var būt. Jūtu gan,Tu šonakt gaidi citu, Bet viņš nenāks un Tu zini to. Tāds jau bieži dzīves `drūmais ritums, Nemīl tas kam sirdi gribi dot. ... :)

Komentāri

junora: Žēl, ka nevar reizē ar vārdiem dzirdēt arī melodiju :( :))

2007-06-21 01:57

Densi: Zeel gan,es to dziedu,bet Tu nedzirdi:)melodija vien?aarsha,pat primitiiva uz dazaam taktiim,bet mana balstinja nopiipeeta:))

2007-06-21 02:15

junora: Nopīpetai balsij jau nav ne vainas, ka tik melodiju var noturēt .... bet dzejas Tu arī labas raksti .... priekšlikums vēl joprojām ir spēkā (Tava dzeja - mana mūzika) :))))))

2007-06-21 02:28

koola: Svētkiem līdz tik skumju domu nevajadzētu nest...

2007-06-21 08:43

_nakts_: Skaista dziesma:))

2007-06-21 09:48

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.