Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 20-06-2007 19:34		5 10
ak, Dievs, grūti dzejā izkliegt sāpi dienā, kas raud, viss kļuvis svešs liesma dziedoša egles zarā cerības elpa un jūras vējš pusceļā apstāties, stāvēt un gaidīt ausīs saule un teiksi -nāc iepin matos man sarkanas rozes par rītdienu nedomā, sapņot sāc maldīties Gaujas rītos ar rasu tavās acīs kā pērles kas viz samaksā dārgāko, kas ir dzīvē domāju - jā, bet kas tas ir..?

Komentāri

agneseS: .........

2007-06-20 19:36

pasaulesnagla: VISI SAPŅI kaut atceras skaisto, kas bijis, domā par to, kas būs...
var gaidīt vakardienu un var iet pretī rītdienai...
abas dienas ir ceļā, tikai viena nāk, bet otra dodas pagātnē.

2007-06-20 19:53

citrinitas: Sevis žēlošanas apceres brīdis..Nesaprotu nekādus pusceļus!Nav tādu, ceļš tālāk vijas..ej un nestāvi, dzirdi, ko gaidi,- dienu zudušo? velti..cerības elpa par rītdienu čukst.

2007-06-20 20:15

citrinitas: Jā, Dievs, pie kura vērsties
Tad, kad visgrūtāk ir.
Tik Viņa spēkos saprast Tevi,
Tik Viņa spēkos atgriezt Tevi.

Ja Ja pusceļā esi apstājies gaidot
Un redzi, ka pārāk ilgi tur stāvi,
Tad zini- tie maldi Tavi,
Kas Cerību sien un sarkanas rozes pin
Sapņos visskaistākajos, sapņos vistālākajos.

Bet tagad- ieklausies,
Varbūt sadzirdēsi dvēs`li savu,
Ja izdosies- tad klausi,
Zini- citādi laimes Tev nav(a).

2007-06-21 05:39

le_chot: Labs jautājums...

2007-06-21 10:07

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.