|
Cik gan pasaule būtu brīnišķīga un jauka vieta, ja mēs katrs sajustu to robežu, kuru mēs nedrīkstam pārkāpt, lai nenogalinātu atmiņas, izjūtas un visu citu labo un brīnišķīgo kas kādreiz bijis mūsu starpā ...
http://www.youtube.com/watch?v=PgZgubuT2DM
NEUZTICĪGĀ
Manas dzīves sūtība
Tā ir taisnīguma būtība
Bet tā no manis vairās
Un dvēs`le slīkst bēdās
Nepareizais uzplaukst manī
Kā nezāles ļaunā sapnī
Nav viņš kārtējais džeks
Vairāk kā vienkārši mīla
Skumjas viņa acīs deg
Drūmi negaisi tur šķīla
Esmu atkal mukusi no viņa
Sāpēs mokās man sirdsapziņa
Mana neuzticība nav vairs viņam miglā tīta
Un tas tad viņa sirdi plosa
Šī apziņa, ka baudu gūstu citu roku skauta
Es redzu viņu ejam postā
Negribu vairs turpināt tā tēlot
Un tik sāpīgi, smagi cirst
Kad ikreiz man durvis aizverot
Kārtējais cerību stariņš mirst
Negribu vairs viņu sāpināt
Viņa dzīvi lēni drupināt
Negribu vairs būt ...
Riebekle
To var sataustāmi apjaust
Manās jaunas dienas gaidās
Kad manī visā saule uzaust
Ātrs skūpsts uz mana vaiga
Viņa acis negribīgi vaicā
Nebūsi jau laikam mājās laikā
Apjēdzu es savu muti atbildam
Tik ar mietenēm kopā tusējam
Meli - kuriem abi neticam
Jo mēs brīnišķīgi labi zinām
Taciņu, tik labi iemīto
Kreiso soli stingri sperto
Negribu vairs turpināt tā tēlot
Un tik sāpīgi, smagi cirst
Kad ikreiz man durvis aizverot
Kārtējais cerību stariņš mirst
Negribu vairs viņu sāpināt
Viņa dzīvi lēni drupināt
Negribu vairs būt ...
Riebekle
Mūsu Mīlestība, Viņa Uzticība
Tad jau tikpat labi
Esmu viņa iznīcība
Paša rokām izveidota
Mūsu sirdīs meistarota
Negribu vairs turpināt tā tēlot
Un tik sāpīgi, smagi cirst
Kad ikreiz man durvis aizverot
Kārtējais cerību stariņš mirst
Negribu vairs viņu sāpināt
Viņa dzīvi lēni drupināt
Negribu vairs būt ...
Riebekle
>>>>>>>>>>>
Tulkošanas (c) priekš SoulOil no OHO |
