|
Pa noputējušu ceļu brauca pajūgs. Tajā sēdēja trīs dāmas, viena jaunāka, tērpusies..sarkanākleitā, otra, kas visu laiku skaļi smējās par katru nieku, ko pirmā pateica, bija ietērpusies zaļā kleitā, bet izskatījās, ka tā viņai par mazu, jo visu laiku viņa raustīja apakšmalu uz leju. Trešā dāma neatraudamās skatījās pa logu, viņai mugurā bija vienkārša , balta kleitiņa, kas tomēr izcēla viņas skaistās auguma formas. Pajūgs iebrauca mežā, dāmas, iegrimušas sarunās, pat nepamanīja, ka šur tur caur krūmiem pavīd pa dzīvniekam. Te pēkšņi jaunākā sieviete paskatījās pa logu un pamanīja, ka paralēli pajūgam skrien suns. Vismaz viņai tā šķita. Suns skrēja ātri, bet neapsteidza pajūgu, visu laiku skrienot vienā ritmā ar zirgiem, kas jau sāka kļūt tramīgi. Kučieris arī pamanīja savādo suni, uzšāva zirgiem, mēģinot atrauties no sekotāja, bet tas, it kā savienots ar pajūgu neredzamām saitēm, skrēja vēl ātrāk......... |
