Tā nedaudz aizdomājos par oHoiešu veco niku likvidēšanu un atdzimšanu jaunā un svaigā veidolā . . .

Vai cilvēkam tā ir iekšējā nepieciešamība nopurināt no sevis kaut ko panēsātu, nosmulētu un līdz nelabumam apnikušu? Vai tā ir cerība no jauna atdzimt kā jau gudrākam, pagātnei atstājot vecās kļūdas? Bet, varbūt, tā ir apziņa, ka uz jaunu niku paraudzīsies kaut vai ziņkāres pēc, tāpēc, ka tas pēc reģistrācijas nr. ir kā jauns ienācējs veco barā? - vēl vilinošs, jo ir neizzināts, nenobružāts un nenonēsāts. Tas ir kaut kas svaigs un piesaistošs.

Kā jauna kleita, kurpes, uzvalks vai kaklasaite spēj izmainīt kādas būtnes kopējo tēlu, tā arī, laikam, niks spēlē līdzīgu lomu. Ja nevar citādi, tad vismaz tādā veidā . . . un, ja tā labi padomā - kāpēc gan ne? jo viss, taču, notiek mainībā un attīstībā . . . CAUR JAUNU NIKU UZ JAUNĀM IESPĒJĀM! . . .

. . . varbūt, ka tā . . . var - būt . . . :)