Labu rītu saka Saule, labu rītu saka Putni un labu rītu saku arī Es!

Miegs no acīm izberzēts, bet pati vēl kā pa tādu miega mākoni vārtos. Ārā pilnīgs bezvējš. Pa atvērto loga maliņu nav nekādas gaisa plūsmas. Toties putnu dziesmas iet vaļā uz pilnu banku - arī zvirbuļi ar savu čirināšanu jūtas piederīgi dziedošo putnu saimei. Apmaldījusies kamenīte uzmetusies uz palodzes podā tikko izplaukušā rozes ziediņa . . . tāda sajūta, ka daba pati nāk pie manis un pilnīgi prasās paieties tai pretī.

 . . . vienīgi visā šajā harmonijā šefa NEoma neiederas . . . a ko padarīsi? . . . atliek tikai turēties pa gabaliņu tālāk, lai netrāpītos zem tiešā, nejaušā sitiena.

Jā, tāda ir dzīve - viss miksējas kopā . . .