Dienasgrāmatas (blogi)

Un atkal man ir, ko teikt.....

Vakar braucu ar dīvainu taksistu. Nē, nu nebija jau ne vainas, ļoti laicīgi biju mājās, tikai taksists dusmojās, ka mani gaidījis 20 minūtes. Bet es jau neesmu vainīga, ja viņiem operatores nav savu uzdevumu augstumos un nepasaka, cikos tieši man vajag šoferi. Es tak nevaru beigt darbu 20 minūtes ātrāk, ja ir noteikts darbalaiks, kurš jāievēro! Un tad vēl šis izdomā, ka vajag uzpīpēt, tā sacīt, nomierināt nervus (labi, ka vismaz mašīnai logu attaisīja). Nu, bet neko, mazliet pajokojāmies, un viss bija oki-doki. :))

Bet šorīt atkal cita situācija: kā apzinīgs cilvēks braucu ar trolejbusu uz darbu, bet tante (šofere) izdomā mani neizlaist manā pieturā!!!!! Gāju rāties, sak, kā tā var, vai tad neredz, ka stāvu pie durvīm un gribu izkāpt, bet šī man pretī, ka es neesot stāvējusi pie durvīm utt. Es atkal: stāvēju pie pašām durvīm, lai saregulē spoguļus! Tik un tā nācās braukt vienu pieturu tālāk, tādēļ, protams, nokavēju darbu dažas minūtes, bet labi, ka priekšniecība arī kavējās, tad nu viss atkal ir oki-doki...

Tagad baudu tēju un jauko saulīti, noskaņojums, par spīti visām nebūšanām, labs, tā ka... Viss ir labs, kas labi beidzas, lai kā arī būtu sācies! :))) Jauku visiem strādāšanu!!!