SPOGULĪTIS

Kad no rīta pamostos,
Spogulītī ieskatos,
Saki nu, un nemānies,
Vai es skaista, vai paties`?

Spogulītis kluss un rāms,
Izliekas, nav pamanāms,
Stostās, gaida, vilcinās.
Negrib sacīt, minstinās.

Nu, kas būs, vai teiksi man,
Ka es skaista vēl diezgan?
Spogulītis nobīstas,
Ātri, ātri nober tas.

Skaista jau tu esi gan,
Tomēr labāk patīk man
Tava kuplā draudzene,
Kas pa reizei atnāk te!

Viņai formas apaļas,
Manām acīm tīkamas,
Abet tu, kas badojies,
Kārnai vārnai līdzinies!

Ak tu, dumjais spoguli,
Nu gan sukas dabūsi!
Druskās tevi sitīšu,
Histērijā kritīšu!

Mīļā saimniec, netrako,
Labāk sevi uzbaro!
Un tad manī paskaties,
Pasmaidi un priecājies!