DĀVANA

Vienalga, vai būs vēl
Nākošais rīts.
Vienalga.
Tomēr sirds jau atkal
Kā pirmoreiz tiekoties, trīc.
Tavu vaigu vēl reizi noglāstīt,
Pateikt - mīļais, labrīt,
Un pasmaidīt...
Vai kādreiz spēšu to sagaidīt?

Cilvēks pierod pie visa.
Pierod sagaidīt rītu
Un nejust vairs trīsas,
Kā atvarā krītot...
Tikai sapņi vēl debesīs dzīvo
Dzīvi brīvo.
Bet mēs, neprāši, pierodam
Tikai pie tā,
Ka austošā diena
Mums joprojām ir dāvana!