Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 04-04-2007 13:14		4 10
kad ātrvilciens traucas, bez pieturām, bez pieturvietām, pa apli, vienmēr sākums tur, kur bij?a vakar.. pieradums..ierasts ceļš, ne mainīt - tik pēc ierastām zīmēm un es sev prasu - vai to man vajag? ja šauri pat debesu plašums..

Komentāri

Brivkalne: Īsta sevis aizsargāšana caur apli..Saules un Mēness ģeometriskais simbols...Dievs un debesis..Apskaidrība, pilnība, saplūsme ar sākotnējo principu..dualitāte..
Traucies, traucies- bez pieturām- savā bezgalīgajā Sevis izteikšanas ceļā..ne sākuma,ne beigu..
Un nešaubies ne mirkli- Vajag!

2007-04-04 13:33

randija: Bet Tu nesēdies ātrvilcienā,Ej pa savu ceļu un brīnies,re,māllepene uzziedējusi,melnais strazds Tevi uzrunā pēc garās ziemas.Tev priekšā vēl ļoti garš ceļš,nebeidz brīnīties,jo tieši to `Tev vajag,nepazaudē sevī bērnu-tas ir spēju -brīnīties.

2007-04-04 15:36

Brivkalne: Dzīve ir kā ātrvilciens, kur manis iezīmētās pieturas: atnākšana; palikšana; aiziešana.Tā ir mūžīgā kustība- dzīvība, kā var nesēsties ātrvilcienā? Tas nav iespējams, jo Tas ir Tavs Ceļš...un nevajag mainīt tā trajektoriju..un tā jau ir Stabilitāte..un to mainīt nav ieteicams..
Visas māllepenes sen jau saredzētas, visi strazdi sen jau saklausīti un bērns Sevī sen jau sajusts..un tas ir prieks!

2007-04-05 21:43

dziedaataja: es arī šovakar , klausoties Pūces etnogrāfiskā orķestra koncertu šaizemē/taizemē dmāju par to pašu...vai vajag?...izdomāju, ka drīzāk nē...

2007-04-05 23:54

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.