TICĪBA RĪTAM

Vai gaisma nespīdēs,
Ja logs būs cieši vērts?
Vai sirds vēl mīlēt spēs,
Ja pūlis satrakotais rēks
Un zaimu dunčus sirdī nežēlīgi trieks?
Vai drosmes nepietrūks,
Kad cellē domās gremdēties
Mūs sirdsapziņa lūgs?
Tik smaga nakts...
Kā tvans pār mani
Mēness bālā gaisma līst.
Tikšķ pulkstenis tik lēni...
Kad būs rīts?
Te gaismas stars
Caur loga slēģiem ielaužas
Un pasaule tik drūmā
Vienā mirklī iedzirkstas!
Ak, mīļais, tas jau tikai sapnis bija,
Kas savus saltos spārnus
Mums gar acīm novēdīja!
Rīts gaiši uzausa,
Un saule zemi noskūpstīja,
Bet tava mīlestība
Mani sasildīja!