Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 29-03-2007 12:05		7 8
diena kā samtains zīds pieskarās septiņām..nē, desmit sajūtām, ilgi kad būts - it ne nekur ielās uz stūriem kad maldījies smaids smejos debesīm, lai ceļ mani tālēs un ved zināmus ceļus pavasarī aiz rokas lai tur - uzplauks kā ceriņu zars dvēselē bites medu lai lūko cik salds - bet reizēm rūgts jādzer patiesības malks lai sevi nemānītu.. lieku robežas..no līdz, bet mani tās nenotur..

Komentāri

Nichil: Patiesība rūgtā, saldāka par viltu un glaimiem, tīra kā avota ūdens malks....

2007-03-29 12:07

red_rose: Reizēm sevis ielikšana rāmjos un robežās ir tikai kā atspēriens, lai izlauztos no tām..

2007-03-29 12:10

Burve77: Nevienu robežas nenoturēs.

2007-03-29 12:14

susulacis: Sveicu :)) !!

2007-03-29 12:24

Brivkalne: Es teiktu, ka beidzot putns iztraucies no būrīša, kur bija iesrostots (jo pats tā vēlējās).
Putnam pieder Viss- debess tāle; Saules glāsti, lietus šaltis...un pavasaris ...un ceriņu ziedu valsis, kurā riņķos bites, medu vākdamas...saldu un rūgtu..kā Patiesība.
Vai tam, kam brīvestība, ir robežu?
Patiesība tāda, ka beidzot sev spēji atzīties, pēc kā esi tiecies, ko vēlējies ( skatot astes zvaigzni).
Tad traucies tālēs un atzīsties..

2007-03-29 12:28

pasaulesnagla: Starp jā nu nē, starp drīkst un nedrīkst ir tik plata atstarpe, cik paša drosme dod....

2007-03-29 13:39

lechot: Jauks...:)

2007-03-29 14:32

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.