Dienasgrāmatas (blogi)

Skudru pūznis /īsais stāsts/

Sasodīts!! Nu kas gan jūs tā māca braukt? ? nopukojās Kārlis, cenzdamies izvairīties no ūdens šalts, ko garām braucošā  mašīna uzsvieda uz trotuāra. Nekas liels jau nebija, bet nepatīkami..

Īstenībā šoferis ir tikai drusku nemākulīgs, steidzās.. kaut kur Anglijā vai Francijā tāda situācija nemaz nebūtu iespējama,  tur uz ceļiem tādas izsistas bedres nav.

Arī Kārlis steidzās.

Viņam vairs nebija laika nodoties sapņiem un ilūzijām par to, kas būtu, ja būtu. Laika Pulkstenis bija ieslēdzies un sāka atskaitīt ik minūti, ik sekundi..Pēdējā vizīte pie ārstiem un saņemtās analīzes neko iepriecinošu nepavēstīja. Aizdomas apstiprinājās, asās galvas sāpes un reiboņi, kas viņam pēdējā laikā viņam uznāca, nav vienkārši tāpat, viņa galvā ieperinājies kas ļoti nelāgs.. Eh, kā nelaikā.

Tagad tikai nepakļauties sevis žēlošanai.. nē, tam viņam vienkārši vairs laika nav un nav arī vajadzīgs. Galvenais, lai tuvinieki par to mazāk zin, viņam nepavisam negribas, lai kāds tagad staigātu asarām acīs. Nekas tā nesāpina, kā līdzjūtība, ja reāli palīdzēt neko nevar..apmēram, kā ? nu jā, mēs jau tev vēlam to labāko, bet ko nu vairs.. Labāk jau, ja tā vienkārši uzsistu uz pleca un teiktu ? turies draugs, izturi to godam..

Jā-ā-a , tie nieka četrdesmit, kas ir nodzīvoti, tā kā bišķīt pamaz ir gan. Aukstas skudriņas pārskrēja ķermenim un iesmeldzās sirds. Nu riktīgais skudrupūznis, galvā ieskrēja dzēlīga doma Kārlim.Kā piedzimšana, tā arī nomiršana ir dabīgi procesi, ko piedzīvojam ikkatrs no mums, viens agrāk, otrs vēlāk. Atšķirība ir tikai attieksmē pret to, kā to uztveram, dzīvi kā tādu. Cits arī dzīvodams,  dzīvo to pilnīgā bezjēgā, it kā atdodot parādus.

Jāsakārto visas lietas, visi darbi tā, lai mazāk problēmas tuviniekiem. Meita rudenī sāka mācīties augstkolā juristos, tur  jāiemaksā uz priekšu, lai tik mācās, arī akcijas firmā jāpārraksta uz viņas vārda. Dēls jau pats strādā labā firmā, gruntīgs speciālists, ar to problēmas nebūs..Kas vēl..? Nedaudz uztrauc aizņemtais kredīts bankā, eh.. būs jāpaņem kādas haltūras, lai to ātrāk atmaksātu..

Galvenais, neļaut tagad emocijām vaļu, jātur sevi grožos, viss lai būtu, kā parasti..

Tā domādams , Kārlis smagnēji kāpa pa kāpnēm un vēra vaļā dzīvokļa durvis.. tās žēli iečīkstējās.. tās enģes jāiesmērē jau šodien pat, viņš sevī pasmaidīja..