Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 12-03-2007 19:26

5 9

Nevaru un negribu neko mainīt,
Kamēr tu esi tik tālu,
Kamēr mēs neesam kopā,
Bet nāc pa mēnesstaru bālu
Manus sapņus tulkot

Asarām karstām ritot pār vaigiem,
Nāc un stāsti, cik grūti iemigt.
Cik dzīve nežēlīga, kā laužot,
Sapņus uz pusēm..
Iemiegot, viegli elpo uz krūtīm

Tā ir kaisle vai inkvizīcija,
No miega kad gribu nepamosties,
No sapņa, kas tur savā varā.
Es sāku ienīst agros rītus
Kad projām no manis dodies..

Princi, kad beidzot tu nāksi!Pasaka...

nekas jau nemainās līdz brīdimkamēr...

citi ieraksti kurkurmiitis d-grāmatā

Komentāri

skarleta28: Brīnišķīgs...........

2007-03-12 19:46

akcija: Lai izdodas...:)

2007-03-12 20:23

grava: Burvīgs dzejolis...

2007-03-12 20:45

Brivkalne: Tai vietā, kur šobrīd esi, tik brīdi drīkst uzkavēties.Tev jādodas projām, Tev jāvar to darīt,Tev jāiemīl rīti, kas sveicina daudzsološu dienu.
Sapņi- sirreālisms- vien atceries to.
Ne kaislei, ne inkvizīcijai sevi nav jāpakļauj. Ne Tev lemts sevi sodīt,tiesu lemt.Nav Tavā varā...
Tavā varā- ATGRIEZTIES.

2007-03-12 23:41

lechot: Ar prieku gaidi atkal tikšanas stundu.Tā atsver šķiršanās skumjas un Tu taču mīli saullēktus...

2007-03-13 10:16

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.