|
"...Ziemā tie, kuru ceļš ieputināts sniegā, saka: "Tā nāks līdz ar pavasari, diedama pār kalnu galiem." Un vasasras karstumā pļāvēji saka: "Mēs esam to redzējuši virpuļojam kopā ar rudens lapām, un tai matos bija sniegpārslas."
Visu to jūs esat teikuši par daili, Bet īstenībā jūs runājat nevis par daili, bet gan par nepiepildītām velmēm, Un daile ir nevis velme, bet svētlaime.
Tā nav ne slāpstoša mute unn arī ne pastiepta tukša plauksta, Bet gan drīzāk kaistoša sirds un apburta dvēsele. Tā nav tēls, ko jūs ilgojaties redzēt, un arī ne dziesma, ko jūs ilgojaties dzirdēt, Bet gan drīzāk tēls, ko redzat ar aizvērtām acīm, un dziesma, ko jūs dzirdat ar aizspiestām ausīm.
Tā nav ne sula grambotā mizā un arī ne ķetnai pieaudzis sp``arns, Bet gan drīzāk mūžam ziedošs dārzs un mūžam lidojošu enģeļu pulks. |
