Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 21-02-2007 01:00

5 9

Un birst pa lapai vainadziņi,.

Kad saulrieti vakarā sarkst un gaist,
Kad tumsa skarot dedzina ādu
Jau mulstot izsapņots bija ik vārds,
Kad teici ? negaidu, negaidu vairs

Tu teici ?vārdi tavi kā lāstekas zilas,
Tik sūri rūgtas, ka asinis stingst
Un birst pa lapai vainadziņi,
Tā sirdspuksts sit, ka ausīs džinkst.

Kad saulrieti vakarā sarkst un gaist,
Kad ēnas pa takām projām zogas,
Nevēlos skumt, bet kur tās rodas,
Kad teici - negaidu, negaidu vairs.

mīlu sauli, bet man patīk tumsaar savām...

tai vakarā, kas kā mirklis īssgarš kā...

citi ieraksti kurkurmiitis d-grāmatā

Komentāri

Brivkalne: Skumjas atnes vārdi šie "negaidu..." vārdi.
Kāpēc?...................................................
Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez Tevis ir auksti..
...........................................................................
......
Kāpēc skumt, atliek diet un uz priekšu tālāk skriet.

2007-02-21 01:32

lechot: Šajos vārdos-negaidu,negaidu vairs-skan nolemtība,ko pastiprina atkārtojums. Tiešām -noskaņa sēra.

2007-02-21 13:28

kurkurmiitis: tā ari bija paredzēts.. šo noskaņu šādu radīt..
..tātad - izdevās..

2007-02-21 13:37

lechot: izdevās gan..:)

2007-02-21 17:32

Brivkalne: Ja negaida, negaida, negaida vairs,
Kad saulrieti tālē sārto un gaist,
Uzmet skumjas egļu galotnēs zilās
Un raidi skatu nākotnes mājās.

2007-03-01 05:47

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.