|
... dažreiz padomāju - kas īsti cilvēku dara laimīgu?
.... atceros cik jutos laimīga braucot autiņā pretī zelta krāsas saulei.... tāda pārlaimības sajūta pārņēma..... pēc pāris kilometriem cietu avārijā..... dīvaini - vai tiešām taisnība ka laime ar nelaimi rokrokā staigā?.......... tagd es baidos no šīs laimes sajūtas.... ja nu atkal liela nelaime tai pēdās seko?...
... dažreiz sajūtos labi kādu filmu skatoties...... vai tā ir laime? tā tīri merkantili par to domājot - to vārētu tā saukt - cik pasaulē daudz ir tādu kas tā mierīgi savā mājā, savā krēslā paēdis var skatīt kādu filmu, a?... nebūs daudz......es domāju ka procentuāli tiešām tādu nebūs daudz........
.... labi jūtos (gandrīz laimīgi) kad sestdienas (te svarīgi uzsvērt ka sestdienas ne svētdienas) rītā pamostos un nekur man nav jāskrien..... eh...:))))
....laime ir kad vasaras sākumā, drīzāk jau pavasarī, tādā agrā rītā kad viss klajš ir rasas pielijis, rīta saules apspīdēts, gaiss tik smaržīgs, putni dzied kā aptrakuši un dārzs tik ziedu pārpilns, tad arī uzrodas tā jocīgā laimes sajūta.......
.. jā dīvaini, kas tik neliek mums justies laimīgiem......... |
