Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 31-12-2006 20:38		3 8
es pamodos..un mana sirds uz tava lieveņa piekususi, klusi kā lūdzot..stāsta, ko tā jūt bet tu jau redzi, balta sarma koku zaros.. katru nakti, tās asaras, ko pieraudājusi ik nakti ir dvēsele mana, pēc tevis, izslāpusi.. un rīta ausmā neskaidrs atspulgs loga rūtī. varbūt..bet es tikai minu, tu steidzies pie manis, apmulsusi raugies, kā es dodos pie Tevis..

Komentāri

kollin: Ja jau viens pie otra dodieties, tad agri vai vēlu satiksieties!:) Lai izdodās!:))

2006-12-31 20:40

lechot: ah...(es raudāšu)..

2006-12-31 21:02

hefny: jauki.vel jo vairaak,ka viirietis nekaunas no sentimenta un tik skaisti runaa sirds valodaa
.
ir laiks,kad vaardi mulst un staajas sirds.
kad miglaa telpa ruuk.
ir laiks,kad kalna galaa
starp nebutiibu-jaabuutiibu tik tu un es un sirds.

lai mums visiem izdodas pabuut savas beerniibas pasaku zemee. es biju-Ziemassveetos Vaacijaa Mindenee -Elbas ielejaa un Balcenaa-Vaacijas dienvidu daljaa-kaa pastkarshu pasakaa no beerniibas iedomu skaistajaam viizijaam.

2006-12-31 21:48

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.